Kredīts ir saistības – lai gan to apmērs ir ierobežots, lai gan tās ir vienkāršas (kaut gan juridiski esošas spēkā) attiecības, varbūt par to vērts domāt kā par kaķi, kuru jābaro un kuram tomēr jāciena daži noteikumi, vai arī par laulību, kurā jūsu otrā pusīte ir ar diezgan lielām priekšrocībām, taču sasparojoties arī jūs varat pierādīt, ka neesat gluži ar pliku roku ņemami. Izbeidzot lirisko atkāpi, jāsaka – kredītu aizņemoties, var uzdot līdzīgus jautājumus kā abās šais situācijās.
Ko jautāt sev pirms paņemt kredītu?
- Cik varu maksāt otrai pusei (kredītdevējam) katru mēnesi?
- Kā šīs saistības ietekmēs manu labklājību?
- Cik ilgi es maksāšu, cik es reālistiski varu maksāt, cik es gribu maksāt kredītmaksājumos?
- Ko es darīšu, ja pēkšņi mainīsies mana finansiālā situācija?
- Vai izvēlētais kredīts ir izdevīgākais un piemērotākais manam izdevumu/ieņēmumu kopumam (finansēm)?
Ko jautāt kredītdevējam?
- Kādas ir kopējās izmaksas? Kredīta noformēšanas, saistīto dokumentu (hipotekārā kredīta gadījumā) un citu lietu cena?
- Vai ir iespējams uzlabot procentu likmi?
- Vai procenti ir mainīgi vai fiksēti?
- Vai nepieciešams galvojums?
- Vai kredīta atmaksas gaitā gaidāmas kādas papildus izmaksas, piemēram, par kredīta līguma nosacījumu maiņu?
- Vai kredīta ātrākas atmaksas gadījumā man jārēķinās ar papildus izmaksām?
- Kāda ir kopējā summa, ko es atmaksāšu kredītdevējam?
- Vai nepieciešams galvojums? Vai papildus galvojums uzlabotu procentu likmi (t.i., to pazeminātu)?
Protams, šie nepavisam nav visi jautājumi – jums noteikti tādi radīsies, iedziļinoties līguma tekstā. Kredīts, it sevišķi ja tas nav distances kredīts, var būt ar visnotaļ sarežģītiem noteikumiem – piemēram, lai gūtu labumu no kredīta ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi, cilvēkam vispār jāpiemīt zināmai spējai izprast pasaules ekonomiskos procesus. Tāpat līgumā noteikti jāievēro vieta, kurā rakstīts, kas notiek kredīta neatmaksas gadījumā. Atgādinām, ka kredītlikumā noteikts, ka bankas var jūs uzskatīt par kredīta nosacījumu pārkāpēju, ja esat maksājumu kavējuši ilgāk par 30 dienām vismaz 3 reizes gadā – vai arī ilgāk par 60 dienām kādu vienu reizi.
Leave a Comment